Vēsturiskā mantojuma saglabāšana un apsaimniekošana;

Jaunatnes izglītošana;

Palīdzības sniegšana dabas katastrofu gadījumos;

Sporta pasākumu un nometņu rīkošana;

Kārtības un drošības uzturēšana visā Latvijā;

Glābšanas un meklēšanas darbi visu diennakti.

Par mums.

Savu pastāvēšanu sākām ar 2013. gada martu.Pa šiem gadiem esam pierādījuši, ka esam spējīgi strādāt samērā lielos pasākumos. Aizvadīto gadu laikā ir bijuši pāri par 150 pasākumiem. Esam organizējuši sporta dienas, pārgājienus, piedalījušies piemiņas pasākumos, apsargājuši mūzikas festivālus, zaļumballes, regulējuši satiksmi pasākumu laikos, sargājuši nometnes. Piedalāmies vides un apkārtnes sakopšanā, talkās. Palīdzam tiem kas cietuši ugunsgrēkos.

Kā tika izveidoti ,,Latvijas Aizsargi''.

Viss sākās ar tikšanos vienā no parastajiem darba objektiem. Tikos ar Daili Rijnieku 2010 gadā, vienu no deviņdesmito gadu Aizsargu komandieriem. Kurš pēc sarunas uzaicināja uz tikšanos ar Aizsargiem kurus toreiz vadīja Antons Zīle, kurš izrādījās diezgan liels afērists.Tajā laikā pastāvēja arī LAO (Latvijas Aizsargu organizācija), faktiski divas. Vienu vadīja Jānis Strūģis, otru Andris Lācis. Par pārējiem ,,kārklu'' aizsargiem nemaz nerunājot. Šīs abas LAO nav saprotam kāpēc vispār vēl pastāv, bet tas ir cits stāsts.

Lai arī nosaukumos ir vārds organizācija, ar 2004. gada likumu visas sabiedriskās organizācijas KĻUVA PAR BIEDRĪBĀM, TAS ATTIECAS UZ LAO ARĪ. Ja viņi saka, ka ir organizācija - tie ir meli. Juridiski viņi ir un paliek BIEDRĪBA.

Tā nu viss sākās ar to, ka nonācu Jēkabpils 4. Aizsargu pulka štāba komandiera amatā. Pēc viena pasākuma tiku izvirzīts par ,,Aizsargu Organizācijas'' priekšnieka kandidātu, kurā arī tiku ievēlēts E. Smiļģa muzejā notikušajā pasākumā. Un tad parādījās A. Zīles patiesā seja. Netika atdotas pilnvaras, konti un pielaides. Tad daļai organizācijas Aizsargu radās doma sākt no nulles.Tā arī notika, 2012.gada beigās tika pieņemts lēmums un 2013. gada martā tapa Biedrība BO ,,Latvijas Aizsargi''. Gāja raibi, nācās no daļas atvadīties, jo izrādījās krēslu dalītāji un nestrādātāji. Laika gaitā atsijājām arī iekšējo nolikumu pārkāpējus. Tai skaitā arī IVETU LĀCI UN VALDI MAKSĪMOVU, kuri svinīgo solījumu deva J.Srūģim, bet pārkāpjot LAO nolikumus tika atskaitīti. Tagad šie ir iekundējušies  A. Lāča vadītas nelikumīgās LAO priekšniekos, no kurienes cik zināms I.Lāce arī ir atskaitīta. Un tā no BO,,Latvijas Aizsargiem'' kļuvām par ,,Latvijas Aizsargiem''. Esam juridiski un citādi sakārtojušies,  kā arī esam spējīgi veikt šādus tādus darbiņus. Lai arī rūgti bet tā nu tas ir. Kādam amata krēslu tīkotājam un balamutei, kuri grib tikai nesat Aizsarga ietērpu tas nepatīk.

Pirmais uzdevums.

Sākās viss ar pārgājienu Pļaviņas -Vietalva 2011 gadā. Toreiz Jēkabpiliešus komandēja Eduards Brūniņš, kurš šobrīd ir pievienojies LAO. Palīdzējām jaunsardzes instruktoriem tikt galā ar audzēkņiem pārgājiena laikā. Pārgājiens paredzēts ar nakšņošanu Riharda Stroža -Pārupa  Nacionālo partizānu grupas likvidēšanas vietā. No Pļaviņām izgājām ar jaunsargu instruktora I. Kravaļa grupu. Apsekot un veikt darbus vietas sakopšanā. Tur arī tika dots svinīgais Aizsargu solījums. Svinīgo solījumu deva arī jaunie jaunsargi. Kā mums gāja var redzēt attēlos.

Vakarā sagaidījām jaunsargu grupu no Jēkabpils, kurus vadīja instruktors Normunds Pastars. Otrā rītā tika dots svinīgais solījums.
Pēc svinīgā ķērāmies pie darba, un cik bija palicis laiks līdz atpakaļ ceļam, centāmies izdarīt maksimāli daudz.
Nākamajā rītā sakārtojām visu un devāmies atpakaļ ceļa, bet jau ar Jēkabpils jaunsargu vienību.
Tā nu mēs devāmies uz Pļaviņām, kur mūs gaidīja transports uz Jēkabpili. Nedaudz pastrādājuši, nostaigājuši ap 50 kilometriem. Vakarpusē atgriezāmies mājās.

Negaidītais piedāvājums.

Vienu jauku dienu iezvanījās telefons. Pacēlu klausuli un dzirdu sievietes balsi. Labdien, vai ,,Latvijas Aizsargi''- jā. Mums ir piedāvājums, vai nevēlaties palīdzēt nometnes rīkošanā - atbildējām - labi. Zvans nāca no Neretas, kur bija paredzēta veterānu un jaunsardzes vairāku dienu nometne. Devāmies turp. Nometni veidoja 55. Aizkraukles zemessardzes bataljona veterānu pārstāve Zigfrīda Ozoliņa. Pēc tuvākas sarunas sapratām kas jādara.

Ķērāmies pie darba, jo laika bija maz. Pļavām zāli, tīrījām un sagatavojām teritoriju, cēlām teltenes. Naktīs apsargājām perimetru, dienā peldētavu, teritoriju un tiesājām aktivitāšu uzdevumu izpildi.

Kā mums gāja pasākuma var redzēt bildēs no pasākuma.

Mūs var atrast arī šeit.Un lūdzu nejauciet ar tādiem ..... kā LAO (Latvijas Aizsargu organizācija),tā ir pilnīgi cita biedrība.

Esam dāvinājuši grāmatas Jēkabpils bibliotēkām.

Tīri nesen izdomājām ka varam uzdāvināt grāmatas bibliotēkām .Lai cilvēkiem būtu ko lasīt un salīdzināt .Pārsvarā tās bija vēstures pētnieku sarakstītas ,un viņu redzējums par vēsturisko gaitu.Pārsvarā 'tās bija Māra Lindes  grāmatas.

Drīzumā Aizsargiem būs gadadiena.

Gandrīz pēc mēneša Aizsargu kustībai būs 100.gadadiena kopš dibināšanas.

Apsveicam ar gadadienu visus patiesos Aizsargus,kas strādā patiesus darbus katru sezonu,kas tērpu nēsā pamatoti.

,,LATVIJAS AIZSARGI'' valde.

2019.GADA 9. MARTĀ NOTIKA TEORĒTISKĀS APMĀCĪBAS AIZSARGIEM.

 


Šeit Tu vari ievadīt nelielu galerijas aprakstu.

Galerija

Šeit Tu vari ievadīt nelielu galerijas aprakstu.